FCI standarts Nr.231


IZCELSMES VALSTS: Tibeta
PATRONĀŽAS VALSTS: Lielbritānija
ORIĢINĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 24.06.1987.
PIELIETOJUMS: kompanjons.
KLASIFIKĀCIJA: 9. grupa: kompanjoni un dekoratīvie suņi
5. apakšgrupa: Tibetas šķirnes
Bez darba spēju pārbaudes.

KOPĒJAIS IESPAIDS:
Maza auguma suns, aktīvs un modrs. Kopumā labi sabalansēts, ķermeņa garums nedaudz lielāks par suņa augstumu skaustā.

UZVEDĪBA UN RAKSTURS: Jautrs un pašpārliecināts, ļoti inteliģents, atturīgs pret svešiniekiem. Modrs, uzticams, bet neatkarīgs.

GALVA: Maza salīdzinājumā ar ķermeni, tur lepni paceltu. Vīrišķīga suņiem, bet ne rupja.

GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: Nedaudz izliekts, vidēji plats un garš.
Pāreja: Viegli izteikta.

PURNA DAĻA

Degungals: Par labāku atzīstams degungals melnā krāsā.
Purns: Vidēji garš. Strups, ar biezām lūpām, bez krunkām. Zods dziļš un plats.
Žokļi/zobi: Neliels pārkodiens. Zobi vienmērīgi izvietoti, apakšžoklis plats starp ilkņiem. Vēlama pilna zobu formula. Pie aizvērtas mutes nav redzami zobi un mēle.
Acis: Tumši brūnas, ovālas, spožas un izteiksmīgas, vidēji lielas, novietotas diezgan tālu viena no otras, bet lūkojas uz priekšu. Plakstiņu mala melna.
Ausis: Vidēja lieluma, nokarenas. Pieaugušiem suņiem ar labu apmatojumu, diezgan augstu novietotas. Vēlams nedaudz paceltas no galvaskausa, bet nedrīkst būt plandošas. Lielas, smagas, zemu novietotas ausis ir netipiskas.

KAKLS:
Mēreni īss, spēcīgs un labi novietots. To aptver garāka apmatojuma krēpes vai “šalle”, vairāk izteikta suņiem kā kucēm.

ĶERMENIS:
Nedaudz garāks mērot no skausta līdz astes pamatnei kā augstums skaustā.
Mugura: Taisna.
Ribas: Labi izliektas.

ASTE:
Augstu novietota, ar bagātīgu apmatojumu. Kustībā to tur jautri saritinātu vai izliektu uz muguras. (Nav trūkums, ja stāvot aste nokarājas).

KĀJAS
PRIEKŠKĀJAS:
Kauli vidēji spēcīgi. Priekškājas nedaudz izliektas, bet stingras plecos.
Pleci: Slīpi novietoti.

PAKAĻKĀJAS: Labi veidotas un spēcīgas.
Ceļgali: Mēreni izliekti.
Lecamās locītavas: Zemu novietotas, taisnas skatoties no aizmugures.

ĶEPAS: “Zaķa” ķepas. Mazas un glītas ar pagarinātu apmatojumu starp pirkstiem, kas bieži sniedzas ārpus ķepām. Nav vēlamas apaļas “kaķa” ķepas.

GAITA/KUSTĪBAS: Kustības ātras, taisnas, brīvas, drošas.

APMATOJUMS

APMATOJUMS: Vilna zīdainas struktūras, gluda uz purna un kāju priekšdaļā, vidēja garuma uz ķermeņa, bet diezgan pieguļoša. Pavilna smalka un bieza. Ausis un kāju mugurpuse ar skaistu pagarinātu apmatojumu. Aste un gūžas labi apmatotas ar garākiem matiem. Apmatojums nav pārspīlēts, kucēm mazāks kā suņiem.

KRĀSA: Atzīstamas visas krāsas un to sajaukumi.

LIELUMS UN SVARS:
Suņa augstums skaustā apmēram 25,4 cm.
Svars: ideāls svars no 4,1 līdz 6,8 kg.

TRŪKUMI:
Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.

N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.

 

 

photos used on the pages by: AH-studio, Photocharm.lv or from members' private albums.