Šīs apbrīnojamās šķirnes vēsture sniedzas gadsimtiem senā pagātnē — līdz pat senajām inku, maiju, tolteku un acteku ciltīm, kas dzīvoj mūsdienu Meksikas teritorijā. Mazi sunīši tečiči (toreiz tā sauca Čivavas) jau tajos tālajos laikos tika uzskatīti par dārgu un vērtīgu greznumlietu, kas drīkstēja būt tikai augstākās kārtas indiāņiem. Tečiči tika uzskatīti par svētām būtnēm, viņiem bija savi vergi un no samērā ticamiem avotiem zināms, ka sunīši tika cienāti arī ar cilvēka gaļu. Tečiči bija kopā ar savu saimnieku ne tikai viņa dzīvē, bet arī nāvē — uzticīgo līdzgaitnieku sadedzināja kremācijas sārtā kopā ar sava saimnieka mirstīgajām atliekām. No šī brīža tieši mazais suņuks bija mirušā pavadonis sarežģītajā ceļā pa tumšajām pazemes ejām aizkāpa valstībā uz vietu, kur aizgājušā saimnieka dvēsele varēs iegūt mūžīgo mieru.

Ļoti daudzi Čivavas šķirnes rašanās noslēpumi un mīklas vēl ir neatklāti. Zinātnieki — pētnieki vēl joprojām nav raduši vienotu atbildi uz jautājumu, kas tad īsti radīja čivavas kā šķirni — senie indiāņi, ēģiptieši vai ķīnieši... Visas versijas šķiet visai pārliecinošas, bet lai par to strīdas pētnieki. Svarīgākais, ka mums ir Čivava — unikāla ļoti mazu sunīšu šķirne. Čivavas nes sevī visas labās īpašības, kas piemitušas mazajām, cēlajām būtnēm jau vairāk kā 3000 gadu.

 

 

 

photos used on the pages by: AH-studio, Photocharm.lv or from members' private albums.